Ievads
Datums: 20.07.2013Vieta: "Lasnieki", Ūdrande, Piltenes pag., Ventspils nov.
Organizēja: Magrita Salma
Īsumā: Jānis Sedliņš dzimis Saslaukas muižā Ārlavā, bet Ieva Ola Koguļu muižā Sabilē. Mūsu dzimtas mājas ir Piltenes pagasta Ūdrandes „Silnieki”, kuras ir cēlis vecvectēvs Jānis Sedliņš.
Sastopamie uzvārdi
Alksnis • Ančupāns • Antoņevičs • Aņiskovecs • Bērents • Bērziņš • Blumbergs • Bosoligo • Bože • Brālītis • Brūns • Bulens • Cinciuss • Cinis • Dagile • Draviņš • Dubickis • Dūdiņš • Eglītis • Ezers • Greiselis • Grīnieks • Grūbe • Helanders • Kāposts • Kļaviņš • Krūmiņš • Kūla • Lange • Lindenbergs • Magdenburgers • Melnis • Miglinieks • Mihailovs • Milčs • Minuss • Ola • Ozols • Punkstiņš • Putniņš • Romanovičš • Rumpāns • Sakne • Salms • Sarkans • Strautzelis • Suraks • Šīmans • Šloss • Šmithens • Ullas • Vītols • Zālītis • ZemesarājsApraksts
Sveiki, kolēģi!
Atļaujos jūs tā uzrunāt, jo mūs visus saista kopīgas intereses. Ir pagājis kāds brīdis kopš 20.jūlija, Sedliņu dzimtas saieta. Emocijas sāk pierimt. Viss notikušais ir pārdomāts, sagūlis pa plauktiņiem. Domāju, ir īstais brīdis, lai padalītos ar jums visiem par šo notikumu.
Uz to tika iets vairāk kā divu gadu garumā. Vākta un apkopota informācija, apzināti radiņi. Veidotas saiknes ar jau zināmajiem un no jauna atrastajiem. Līdz sapratām, ka ir pienācis īstais laiks satikties. Jau aprīlī tika nolikts datums un vieta, par ko tika apziņoti visi radiņi. Par mūsu dzimtas zara pamatu tika ņemti Sedliņš Jānis (1867-1947) un Ieva (1862-1942), dz. Ola. Uz saietu tika aicināti viņu bērnu dzimtas. Tātad satikās māsīcas un brālēni un viņu pēcteči. Bija patīkami, ka ieradušies bija visi Jāņa un Ievas mazbērni- no Skrīveriem, Bauskas, Slokas, Ventspils un Piltenes, kur vecākajai jau 92 gadi. Pavisam kopā bijām sabraukuši 92 cilvēki. Visi atbraucēji bija sirsnīgi, atvērti un gatavi satikties. Tā pozitīvā gaisotne, kas valdīja visu vakaru, nav aprakstāma. Kaut daudzus redzēju pirmo reizi, nepameta sajūta, ka esam sen pazīstami. Mums visiem bija piespraustas vārdu kartes, kas deva iespēju katru uzreiz uzrunāt kā senu paziņu. Lielu sajūsmu izraisīja 4,3 m garā „tapete” ar visu ciltskoku, kura sākums ir no 1724.gada, un mūsu vec...tēva Jāņa Sedliņa portrets.
Tādu tikšanos vajag rīkot, neatliekot uz vēlāku laiku. Citādi liktens mūs retina un aizvien grūtāk ir sapulcināt tos, kuriem iztrūkst tās vecākās paaudzes, kas saista pie dzimtas.
Tagad, pārdomājot visu, varu secināt, ka priekš tāda saieta ir vajadzīgas tikai 2 lietas:
1. vēlēšanās satikties.
2. vieta, kur to izdarīt.
Pārējais viss atnāk pats no sevis. Un tās emocijas un gandarījums par paveikto atsver jebkurus pūliņus. Par to, kā mums gāja, var apskatīt galerijā.
Publikācija avīzē "Ventas Balss", 24.07.2013., Undīne Šulca
Iepazīstot dzimtas saknes
Apzinātās Sedliņu dzimtas saknes sniedzas 289 gadu senā vēsturē, kad pasaulē nāca ciltstēvs Jānis Sedliņš. Šomēnes dzimtas locekle Magrita Salma sapulcināja radus, lai visi varētu iepazīties ar saviem senčiem un dzimtas vēsturi.
Magrita Salma ir Jāņa Sedliņa maz-mazmeita. Viņa 5 gadu laikā cītīgi vāca un apkopoja informāciju, ar mērķi sapulcināt attālākos radus un uz dzimtas saietu izstādīt jaunizveidoto Sedliņu ciltskoku. Kā atklāja Magrita, tad šis nav pirmais dzimtas satikšanās pasākums – pirmo reizi pulcēšanās norisinājusies pirms 18 gadiem. Taču laiks gājis uz priekšu, dzimtā notikusi vairāku paaudžu maiņa, un radusies vēlme atkal visiem sanākt vienkopus, lai apzinātu savas dzimtas varenību.
Par savas dzimtas vēsturi jau pirms 25 gadiem Magrita uzzinājusi no krustmātes jeb vectēva māsas stāstiem. Jau tad Sedliņu dzimtas gara turpinātājai radusies interese par savu senču vēsturisko gaitu izpēti. Pēc aktīvas informācijas meklēšanas darba un cītīgas dažādu interneta vietņu izpētes, Magritai izdevies izveidot Sedliņu dzimtas koku. Lai kaut ko tādu noorganizētu, jābūt lielai interesei un vēlmei. Magritas mamma Vaira Eglīte smejoties mēdza teikt, ka meita jau labāk rokas pa tiem kauliem, nevis rušinās savā dārzā.
Izrādās, ka Sedliņu vēstures aizmetņi meklējami jau 1724. gadā, kad dzimis viņas vec-vectēvs – Jānis Sedliņš. Dzimtas vēsture sākusi veidoties, kad ciltstēvs Jānis Sedliņš, no Cunces muižas Ārlavā, par sievu apņēmis Ieva Olu, no Koguļu muižas Sabilē. Viņu laulībā dzima 6 bērni, no kuriem tad turpinājās dzimtas paplašināšanās un izveidojās 6 dzimtas atzari. Visas 6 dzimtas arī bija pārstāvētas saietā Ūdrandē. Tikšanās vietai arī ir sava īpašā nozīme - tieši šajā pusē vēl šodien atrodas Sedliņu dzimtas mājas. Dalot muižas teritoriju, zemi iedalīja arī Jānim Sedliņam, kur tas uzcēla mājas - Silnieki, un Magrita ir šo māju mantiniece. Lai māja saglabātu savu vēsturisko elpu un ziņu no pagātnes, Magritas meita Zane izveidojusi īpašu sienas gleznojumu ar ozola attēlu, kas veidots kā dzimtas ciltskoks. Diemžēl, šajās mājās salidojums nevarēja notikt, jo tajā fiziski nebija iespējams uzņemt vairāk kā 100 Sedliņu dzimtas turpinātāju. Taču dažus kilometrus tālāk dzīvo Magritas mammas brālis, kuram pieder liels šķūnis. Šis šķūnis jau kļuvis par dzimtas vēsturisko sanākšanas vietu; arī pirms 18 gadiem šeit sabrauca daudzās Sedliņu dzimtas paaudzes. Laikam ejot, ir tādi radi, kuri uz dzīvi pārcēlušies tālāk no savām dzimtajām mājām, tāpēc uz šo svinīgo pasākumu sabrauca ļaudis no Skrīveriem, Jēkabpils, Bauskas, Rīgas, Kuldīgas, Talsiem un Ventspils.
Taču, lai šāds saiets maz notiktu, bija jāpieliek ne mazums pūļu. Galvenā kuratore bijusi Magrita. Lai pasākums izdotos kā plānots, vairāku gadu garumā tika apzināti dažādi reģistri, vēsturiskās baznīcu grāmatas. Informācija par dzimtu tika meklēta tādos portālos kā www.lvva-raduraksti.lv, http://www.periodika.lv/, kurā pieejamas visas vecās avīzes, kā arī Magrita tā aizrāvusies ar savas dzimtas radurakstu izpēti, ka tīmekļa vietnē www.ciltskoki.lv kļuvusi par brīvprātīgo, un tagad arī citiem palīdz orientēties radurakstu labirintos. «Šajā vietnē mēs esam tāda kā trako grupiņa jeb brīvprātīgie palīgi, kas pārraksta baznīcu grāmatas, tādā veidā palīdzot citiem ātrāk un vienkāršāk uzzināt informāciju par saviem senčiem,» atklāja Magrita. Kā arī dzimtas saieta vaininiece, gatavojoties šim pasākumam izveidoja īpašu prezentācijas materiālu, kurā ikviens varēja iepazīsties ar dzimtas vēsturi, kas aprakstīta līdz pat ciltstēva pasaulē nākšanai.
Neskatoties uz to, ka saieta dalībnieku skaits bija ļoti kupls – gandrīz 100 cilvēku – skaits varēja būt pat vēl lielāks, jo daži jaunākās paaudzes pārstāvji gan neieradās. Arī vecuma amplitūda dzimtas saietā bija ļoti plaša; vecākais salidojuma apmeklētājs bija 92 gadus vecs – Jāņa Sedliņa mazmeita. Savukārt Sedliņu dzimtas jaunākā atvase ir 11. paaudzes pārstāve - 2 mēnešu vecā Helēna.
Sedliņu atvašu tikšanās ir svarīgs dzimtas notikums, jo šeit visi varēja apzināt savus radus. Saiets tika atklāts ar valsts karoga uzvilkšanu mastā, kur ir arī ļoti sens – 70 gadus vecs. Pēcāk daļa radu devās uz tuvējiem kapiem, kur pieminēja tos, kuri vairs nevarēja būt starp klātesošajiem. Pēc kopbildes un 6 dzimtu foto brīža, tika aizvadīts sava veida rituāls jeb iepazīšanās deja, kuras laikā, tad ikvienam bija iespēja sapazīties ar saviem attālākajiem radiem. Protams, tiekoties tikai pēc 18 gadiem bija grūti saprast, kurš pieder kurai dzimtai, tādēļ norisinājās īpašs iepazīšanās maratons, kura laikā tika izvirzīts kāds pārstāvis, kurš prezentēja kādu no ciltstēva bērnu dzimtām. Īpašas ovācijas izpelnījās, kāda jaunākās paaudzes pārstāve .Brīdī, kad norisinājās dzimtu iepazīšanās, 4 gadus vecā salidojuma dalībniece, vēlējusies ņemt vadības grožus savās rokās, un pēkšņi izskan skaļš izsauciens: «Es esmu Annija, un tā ir mana māsa Evija.» Meitene pati iepazīstināja ar visu savu dzimtu.
Lielajā emociju un atmiņu virpulī Magrita bija pavisam piemirsusi par vēl kādiem svētkiem – savu dzimšanas dienu. «Tikai tad, kad Aldis (dēls) un citi sveicēji ieradās ar ziediem, sapratu, ka esmu kļuvusi par vienu gadu vecāka,» smej Sedliņa maz-mazmeita.
Magritas mamma Vaira Eglīte izteica vēlēšanos šādu pasākumu sarīkot jau nākamajā vasarā. «Esmu veikusi grūdienu, tagad ir jāmeklē nākamais, kurš būs gatavs uzņemties sarīkot šādu dzimtas saietu,» tā Magrita. Arī Eglītes kundzes māsīca Ruta Punkstiņa atzina, ka bijusi ļoti priecīga par radu tikšanos. «Vislielākais ieguvums no salidojuma ir tas, ka jaunākās paaudzes apzinās un iepazīst savus senčus,» pastāstīja Punkstiņas kundze. Viņas 12 gadus vecais mazdēls piedzīvojis patīkamu pārsteigumu - saieta laikā puika secinājis, ka viens no draugiem ir arī viņa radinieks. Taču abi zēni par savu radniecību nemaz nebija nojautuši. «Oma, iedomājies viņš nav tikai mans draugs, viņš ir arī mans radinieks!» sajūsminājās Rutas mazdēls. Pēcāk abi ar lielu interesi pētīja savu dzimtas koku, un izrādījies, ka ir attāli brālēni. «Visi bērni ļoti sadraudzējās, jo pēc pasākuma tie apzinājās, ka radi nav tikai tie, kurus satiekam ikdienā, bet arī cilvēki, kurus retu reizi pieminam. Tas arī pierāda šādu pasākumu nozīmīgumu un tā tiek saglabāts dzimtas mantojums,» atzīst Ruta Punkstiņa.
Galerija
Gadus 70 nogulējis skapī, laika zoba sagrauzts, šodien lepni plīvo Sedliņu dzimtas saietā.
 GALERIJA |
Praktiski padomi
Pirms pasākuma visiem tika izsūtīta vēstule, kurā aprakstīts viss, kas jāņem vērā, kas kuram jāiegādājas utt. Tas palīdzēja pasargāties no negaidītiem pārsteigumiem vai neveiklām situācijām.
Lietas, par ko vajadzētu padomāt.
Sedliņu dzimtas saiets tiek organizēts lauku māju šķūnī ar betona grīdu, kur saieta dalībniekiem tiek piedāvāts jumts virs galvas, koka galdi, soli un akā tīrs ūdens. Par to, ko likt uz galda, katrai saimei jāparūpējas pašai. Pēc programmas redzams, ka pirmā izsalkuma remdēšanai tiks celti galdā kartupeļi un desiņas. Kartupeļi tiek mums piešķirti par brīvu, bet desiņas kopīgam katlam katram jāpaņem līdzi tik, cik var apēst. Virtuvē kopīgā katlā šīs desiņas tiks uzsildītas un celtas galdā ar siltiem kartupeļiem. Šo variantu jau esam izmantojuši un tas ir ļoti labs, lai paēstu laukiem atbilstošas pusdienas. Ja kādam rīts sācies tā laicīgi un šķiet, ka līdz pusdienām pārāk ilgi būs jāgaida, tad par pirmspusdienas uzkodām katram jāpadomā pašam. Pēc tam tiks klāts zviedru galds no katras saimes līdzpaņemtajiem produktiem. Labi būtu, ja katra dzimta varētu savstarpēji vienoties par līdzņemamajiem produktiem, lai būtu dažādība. Piemēram, Rūdolfa dzimta vienosies par produktu sarakstu un savstarpēji sadalīs, kas kuram pērkams vai gādājams. Lai uz galda būtu no visa kā. Vēl gribu atgādināt, ka tiem, kas paliks uz brokastīm, jāpataupa brokastu tiesa, ja nu pa nakti viss tiek noēsts. Neaizmirsīsim arī parūpēties par dzērieniem atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām.
Galda klāšanai katram pašam ir jānodrošinās ar vienreiz lietojamiem traukiem- šķīvjiem, glāzēm, krūzītēm kafijai, dakšiņām, nažiem, karotītēm, salvetēm. Pēc kartupeļiem šķīvjus vajadzēs nomainīt. Piedomāsim pie tā, kas vēl būtu vajadzīgs, ja pasākums būtu zaļumos. Teiksim paldies saimniekam, ka mums ir jumts virs galvas, galdi, uz ko likt ēdienus, soli, uz ko piesēst, un akā tīrs ūdens. Par pārējo padomāsim paši.
Neaizmirsīsim par piemērotu apģērbu un apaviem pasākumam zaļumos. Jumts virs galvas mums būs, bet citādi varēsim baudīt pasākumu pie dabas. Gribu atgādināt, ka Ventspilī laiks vienmēr ir vēsāks un vējaināks nekā pārējā Latvijā.
Tā ka daļa nav sen tikušies, daļa vispār pirmo reizi iepazīsies, tad, lai tikšanās noritētu sirsnīgāk un atraisītāk, ir priekšlikums no katras saimes izvirzīt kādu pārstāvi, kas varētu iepazīstināt ar savējiem. Ja ir vēlēšanās, tad šeit var izpausties arī radoši - sagatavot runu, apsveikumu, priekšnesumu un tamlīdzīgi, lai iepazīstinātu pārējos radiņus ar savu saimi. Ja kādam krājumā ir kāda interesanta rotaļa vai aizraujoša atrakcija, arī to var pasākuma laikā droši ierosināt.
Lai būtu omulīgāk, mums ir sarunāti muzikanti. Tā ka tā nav labdarība, tad vajadzēs pa visiem saziedot nepieciešamo naudu, lai varētu viņiem samaksāt. Cerams, ka tas mums problēmas nesagādās un vajadzīgo summu 60.00 Ls visi kopā spēsim savākt.
Programmā mums ir paredzēta Lielā sadziedāšanās. Esam piekrituši sagatavot dziesmu grāmatas, lai varētu kopīgi nodziedāt vairāk par pirmo pantiņu! Un tāpēc ir lūgums katram padomāt par repertuāru. Domāju, ka gandrīz katrai saimei ir kāda dziesma, kura tiek dziedāta dažādos kopābūšanas pasākumos, kā jubilejas, kāzas un citi godi. Varbūt kādam ir atmiņā mūsu senču mīļākās dziesmas. Varam tās atkal celt saulītē un kopīgi padziedāt. Ļoti gaidīšu jūsu priekšlikumus. Arī dziesmu vārdus.
Un tagad par nakšņošanas iespējām. Tiem, kam pāri 70, ja iepriekš tiks pieteikts, būs nodrošināta guļvieta istabās. Gan Lasniekos un Silniekos, gan varēs atvest uz Puķu ielu Ventspilī. Taču pārējiem jauniešiem (līdz 70) jārēķinās ar gulēšanu līdzpaņemtās teltīs vai mašīnās. Iepriekš sarunājot, varam mēģināt atrast arī kādu vietiņu piepūšamiem matračiem istabā uz grīdas. Tā ka vietu skaits ir ierobežots, tad noteikti vajadzētu par to vienoties iepriekš. Telšu vietas un vietas automašīnu novietošanai būs pietiekamā skaitā.
Ja ir vēl kādi neskaidri jautājumi vai arī kādi priekšlikumi, par ko derētu visiem padomāt, lai pasākums izdotos, variet droši rakstīt ....
Saites un kontakti
Magrita Salma,e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Ievads
Datums: 10.08.2013Vieta: Kuldīgas novada „Polīši”
Organizēja: Viesturs un Rūta Pirro
Īsumā: Pirro dzimta sākas ap 1790.gadu ar ciltstēvu vārda Spricis Pirro, kurš dzīvojis Rankas pagasta „Magnūžu” majās. Pirro dzimta pa šiem gadiem sakuplojusi līdz 9 paaudzēm un dzimtas kokā nu ierakstīti ap 350 dzimtas locekļi. Par to, kā latviešu zemnieks Spricis ticis pie tik nelatviska uzvārda, īstas skaidrības nav. Dzimtā gan klīst leģenda, ka tas noticis tamdēļ, ka uzvārda došanas laikā Spricis pie muižkunga ieradies ugunīgas krāsas biksēs. Nekāda rakstiska pamatojuma tam gan nav. Taču tas neliedz mums visiem jau 20 gadus reizi gadā sanākt kopā, lai pārrunātu pēdējā gada notikumus, dalītos priekos un bēdās, kaltu un realizētu plānus vēl neapzināto dzimtas koka zaru apgūšanai. Ugunīgi itāliskais uzvārds mūsu dzimtu saliedējis teju līdz Pirro „mafijai” – sazinamies, tiekamies un palīdzam viens otram arī ikdienā!
Apraksts
Pirro dzimta – tie ir ap pusotra simta šepat Latvijā un arī citās zemēs mājvietu atradušu latviešu, ko ilgos gados, Pirro dzimtas koku veidodams, ir sameklējis mūsu seniors Dāvis Pirro. Pēc viņa pētījuma, dzimtas saknes Latvijas zemē aug Vidzemē kopš 18. gadsimta vidus un pirmais, galvenais zars sākas ar dzimtas tēvu vārdā Spricis. Mūsu dzimtas mājas ir Rankas pagasta „Magnūži”, taču pats dzimtas aizsākums un izcelšanās mums joprojām vēl ir neatklāts noslēpums, kura atbilde tiek meklēta pat tālu ārpus dzimtās Latvijas robežām.Gadu gaitā dzimtas koka zari aug un plešas plašumā. Ģimenes izklīst gan pa Latvijas, gan citzemju ārēm. Līdz mūsdienām dzimta sakuplojusi kā milzu ozols. Ikgadējos saietos katra piedzimuša vai no jauna atrasta dzimtas dalībnieka vārdu zara galā vai malā ierakstam ar patiesu prieku.
Vairāk kā divdesmit gados dzimtai ir izveidojušās savas tradīcijas. Mēs pulcējamies ik gadu augusta otrajā sestdienā un katra atkalredzēšanās ir visīstākie svētki. Tradicionāli jautra izvēršas ģimeņu un paaudžu fotografēšanās, kad vienas paaudzes bildē var sastapt kā zīdaini, tā sirmgalvi. Mums ir aktīvu jauniešu pulciņš, tas nozīmē, ka dzimtas tradīcijas tiks glabātas vēl daudzām paaudzēm. Šobrīd, savas dzimtas vēstures saglabāšanai, veidojam elektronisku dzimtas dalībnieku arhīvu. Lai nākotnē viens otram nepazustu, lai nekad neaizmirstu to, kas mēs esam un no kā esam cēlušies!
Mēs esam draudzīgi, sirsnīgi un līksmi. Mēs – Pirro dzimta.
Galerija
Vairāk bildes var apskatīt Pirro dzimtas mājaslapā.
Praktiski padomi
Praktiski padomi jeb Pirro dzimtas pieredze un ieražas.
• Informāciju par dzimtas salidojumu ik gadus izsūtam vismaz mēnesi iepriekš. Dzimtas informēšanai izmantojam gan mūsdienu tehnoloģijas (e-pasti, vēstules sociālajos tīklos), gan senākus paņēmienus (telefona zvani un vēstules pa pastu).• Katru gadu cenšamies salidojumu rīkot citā vietā. Organizēšanu ik gadus uzņemas kāda cita ģimene/klans. Tādējādi apceļojam dzimto Latviju, iepazīstam arī jaunas vietas un radiņiem rodas papildu stimuls atbraukt katru gadu. Jo allaž ir kas vēl neredzēts, ko apskatīt salidojuma apkārtnē.
• Salidojuma organizatori pirms saviesīgās daļas rīko ekskursiju pa tuvākās apkārtnes nozīmīgākajām, interesantākajām vietām.
• Salidojuma izdevumus sedz visi dalībnieki. Vai nu tiek noteikta dalības maksa, jeb arī pasākums notiek par ziedojumiem – tad katrs pēc savas rocības ieliek naudiņu kopējā krājkasītē.
• Uz saviesīgo daļu katrs ņem līdzi savu „groziņu”, ko likt uz kopējā galda.
• Mūsu ikgadējās tradīcijas – kopbilde, fotogrāfēšanās pa klaniem (pēc 3.paaudzes ciltstēviem) uz paaudzēm, klanu gada atskaites (kas jauns noticis, kādi piedzīvojumi bijuši aizvadītajā gadā).
• Papildu atrakcijas saviesīgajā daļā – spēles, dejas, dziesmas.
Saites un kontakti
E-pasts: e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotuPirro dzimtas mājaslapa
Ievads
Datums: 20.07.2013Vieta: Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs, Kalncempju pagasts, Alūksnes novads
Organizēja: Dina Ozola un Ginta Linīte
Īsumā: Reinis Mūrnieks dzimis Valkas novada Bilskas pagasta "Varicēnos", Jāņa Mūrnieka ģimenē kā piektais dēls. Ieprecējies Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Pūzupu" mājās. Mūžs aizritējis Kalncempjos : Izaudzinājis 8 bērnus, strādājis un veidojis savu saim
Sastopamie uzvārdi
Aplbija, Apsīte, Avota, Ābeltiņš, Āboliņš, Balode, Bērziņš, Čama, Hanzovskis, Jansone, Krauze, Lemba, Linīte, Līviņš, Meisters, Mūrnieks, Neimane, Ozola, Priedeslaipa, Rassa, Rezgoriņš, Ronis, Rudzīte, Svetoks, Toniga, Vanaga, ŽvartsApraksts
Reiņa Mūrnieka dzimtas Saiets.
Mana zeme, mana tauta un mana dzimta. Tās ir lietas, kas ir svarīgas visos gadsimtos. 2013. gada 20. jūlijā uz pirmo Reiņa Mūrnieka dzimtas Saietu, kas dzīvoja Kalncempju pagasta „Pūzupu” dzimtas mājās, sapulcējās 89 saieta dalībnieku. Dzimtas saiets notika Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā, kur tika iestādīts piramidālais ozoliņš, tā aizsākot veidot dzimtas aleju, tā rosinot cilvēkus vākt un apzināt savas saknes.Dzimtas saieta mērķis bija sapulcināt tuvus un attālākus radus un izstādīt jaunizveidoto Reiņa Mūrnieka ciltskoku, kurā apzināti ap 400 cilvēku. Pasākums sākās ar reģistrēšanos, kurā katram dalībniekam tika izsniegta pazīšanās zīme, kas veidota no koka kā poga, ar domu, lai pasākuma laikā viens otru labāk iepazītu, veidotu ciešākus sakarus- „sapogātu” ciešāk radu rindas.
Saieta atklāšanu muzeja Saimes mājas pagalmā ar muzikālu sveicienu uzsāka populārais saksafonists Zintis Žvarts. Atklāšanas uzrunu teica saieta organizatores Dina Ozola un Ginta Linīte. Kopīgi tika nodziedāta latviešu tautas dziesma „Mazs bij tēva novadiņis”, ko varētu nosaukt par Saieta dalībnieku himnu, jo Reinis Mūrnieks dzīvoja Kalncempju pagastā, kurš tagad ir mazākais pagasts Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Un šajā mazajā pagastā ir saknes spēcīgai un stiprai Mūrnieku dzimtai, kura nāk no laukiem tālajā Alūksnes novadā. Tie bijuši spēcīgi cilvēki ar lielām ģimenēm, ļoti saimnieciski un strādīgi. Dzimtai vienmēr nozīmīga bijusi gan mūzikas mīlestība gan Dieva klātbūtne. Savulaik arī turīgi gan laukos, gan pilsētās.
Saieta dienas laikā tika iepazīstināts ar Reiņa Mūrnieka zariem, prezentācijās bija iespēja iepazīties ar katra zara vēsturisko veidošanos līdz šodienai. Saietā ar lielu interesi katrs centās atrast savu ciltskoka zariņu, pētīja savus radurakstus. Dalībnieki bija līdzi ņēmuši arī senas dzimtas relikvijas, fotogrāfijas un arī novada tautas tērpu.
Pasākums bija apliecinājums ieguldītajam darbam un ierosme turpmākajam darbam pie dzimtas vēstures pētīšanas. Ceru, ka šāda satikšanās tradīcija turpināsies, lai mēs nākotnē viens otru nepazaudētu.
Mūrnieku dzimta izsaka lielu pateicību Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejam par viesmīlību un palīdzību pasākuma organizēšanā.
Saites un kontakti
Dina Ozola,e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
Apraksts
Sīmaņa Cimura dzimtas saiets.
2014. gada 16. augustā Gaujienā uz Cīmuru dzimtas saietu pulcējās 56 dalībnieki.Dzimtas saieta mērķis bija sapulcināt tuvus un tālākus radus un izveidot Sīmaņa Cīmura ciltskoku, kurā apzināti ap 315 personu. Pasākums sākās ar satikšanos un reģistrēšanos pie Gaujienas pils, tagadējās Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas, kur katrs saieta dalībnieks saņēma vārdu kartes, kas deva iespēju katru satikto radinieku uzreiz uzrunāt vārdā.
Saieta atklāšanu pie skolas ar muzikālu sveicienu uzsāka Latvijā populārais saksafonists Zintis Žvarts un viņa meita Raimonda Žvarte ar Ojāra Vācieša dzejas lasījumu. Atklāšanas uzrunu teica saieta organizatore Dina Ozola. Kopīgi tika nodziedāta latviešu tautas dziesma „Mazs bij tēva novadiņis”, kas bija piemērota satikšanās vietai, jo Gaujienas pagasts atrodas Apes novadā, kas ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā. Tālāk devāmies nelielā ekskursijā pa Gaujienas ievērojamākajām vietām, ar kurām mūs iepazīstināja gide Dzintra Račevska. Tālāk devāmies uz dzimtas mājām „Cīmuri”, kurās savās atmiņās kavējās vecākā Augusta Cīmura zara pārstāve Velta Žvarte (dzim. Cīmure). Turpat blakus atrodas Augusta brāļa Rūdolfa celtā māja „Mārtiņi”, kurā dzīvo vecākā Cīmuru dzimtas pārstāve Valentīna Voilaka ( dzim. Cīmure). Tālākais ceļš mūs aizveda uz viesu namu „Melderītis”, kurā tika izstādīts S. Cīmura dzimtas koks, kuru veidoja māksliniece Antra Lielmane un turpinājās tuvāka iepazīšanās ar dzimtas pārstāvjiem.
Par mūsu dzimtas zara pamatu tika ņemti Sīmanis un Ilze Cīmuri (dzim. Purna). Uz saietu tika aicināti Sīmaņa dēla Jāzepa (1844-1934) un Zanes Cīmuru 6 bērnu dzimtas: Augusts (1873-1960), Jūlijs (1878-1938), Eduards (1884-1927), Alvīne Palkavniece , (dzim. Cīmure (1887-1977), Rūdolfs (1889-1975) un Otto. Tātad satikās māsīcas un brālēnu un viņu bērni. Bija patīkami, ka ieradušies bija visi Jāzepa bērnu pārstāvji no Rīgas, Gaujienas un pat no Kanādas.
Diemžēl par Jāzepa 3 bērniem Jāni, Aleksandru, sauktu par Sandi un Emīliju nekādas ziņas neizdevās atrast. Tātad meklējumi jāturpina.
Saietā ar lielu interesi katrs centās atrast savu ciltskoka zariņu, pētīja savus vecākus un vecvecākus, kā arī papildināja ar bērniem un mazbērniem. Cīmuru dzimta pa šiem gadiem sakuplojusi līdz 9 paaudzēm. Dzimtas koku tagad var apskatīt Kalncempju bibliotēkā.
Visi atbraucēji jutās atvērti un gatavi satikties. Kaut daudzus redzēju pirmo reizi, nepameta sajūta, ka esam sen pazīstami. Vislielākais ieguvums no saieta ir tas, ka jaunākās paaudzes apzinās un iepazīst savus senčus. Priecē, ka gadu gaitā dzimtas koka zari aug un plešas plašumā, taču ģimenes izklīst gan pa Latviju un dodas uz ārzemēm.
Pasākums bija apliecinājums ieguldītajam darbam un ierosme turpmākajam darbam dzimtas vēstures pētīšanas un apzināšanas.
Cīmuru dzimtas pārstāvji izsaka lielu pateicību gidei Dzintrai Račevskai par interesanto un atraktīvo stāstījumu par Gaujienu, māksliniecei Antrai Lielmanei par ieguldīto lielo un precīzo darbu pie ciltskoka veidošanas un viesu mājas „Melderītis” kolektīvam par viesmīlīgo uzņemšanu un garšīgo cienastu. Dzimtas saknes Latvijas zemē aug kopš gs. un pirmais, galvenais zars sākas ar dzimtas tēvu vārdā Ivans un Mare. Cīmuru dzimta sākas ap gadu ar Ivanu un Mari. Mūsu dzimtas mājas ir Gaujienas pagasta „Mārtiņi”/ „Cīmuri”, taču pats dzimtas aizsākums un izcelšanās joprojām vēl ir neatklāts noslēpums. Ceram, ka dzimtas salidojums kļūs par tradīciju un mēs atkal satiksimies pēc dažiem gadiem.
